Tokijā otrdiena aizvadīta skumjā gaisotnē, jo simtiem cilvēku pulcējās, lai atvadītos no divām iemīļotām pandām. Šie dzīvnieki tagad tiek sūtīti atpakaļ uz Ķīnu, un šis notikums ir kas vairāk par vienkāršu dzīvnieku pārvešanu.
Tas ir nepārprotams signāls, ka attiecības starp Japānu un Ķīnu ir kļuvušas pavisam vēsas. Daudziem pilsētas iedzīvotājiem šīs pandas bija kļuvušas par daļu no ikdienas, tāpēc atvadas bija patiesi emocionālas.
Kas ir slavenā “pandu diplomātija”
Varētu šķist neparasti, ka dzīvnieki tiek izmantoti politikā, taču Ķīnai tā ir gadu desmitiem kopta tradīcija. Pekina savas pandas nevis dāvina, bet gan iznomā tikai tām valstīm, ar kurām tai ir labas un draudzīgas attiecības. Japāna šo iespēju izmantoja kopš 1972. gada, kad abas valstis pēc ilgstošiem strīdiem beidzot sāka sarunāties.
Tagad, kad dvīņu pandas Lei Lei un Sjao Sjao ir devušās ceļā uz Ķīnu, Japāna pirmo reizi pēdējo 70 gadu laikā ir palikusi bez nevienas pandas. Tas ir vēsturisks brīdis, kas liecina par nopietnu plaisu abu lielvalstu saziņā. Ja iepriekš pandas kalpoja kā draudzības apliecinājums, tad to aizvešana šobrīd liecina par pretējo.
Kāpēc abas valstis sastrīdējās
Diplomātiskā krīze pēdējā laikā ir tikai padziļinājusies. Galvenais iemesls meklējams politiskos paziņojumos, kas Ķīnai ļoti nepatika. Pagājušā gada nogalē Japānas premjere Sanaje Takaiči izteicās, ka Japāna būtu gatava militāri palīdzēt Taivānai, ja Ķīna izlemtu tai uzbrukt. Pekinai šādi vārdi bija kā sarkana lupata bullim.
Reakcija nebija ilgi jāgaida – Ķīna sāka aicināt savus tūristus vairs nebraukt uz Japānu un ieviesa dažādus tirdzniecības ierobežojumus. Pandu atdošana kļuva par kulmināciju šim saspīlējumam. Lai gan oficiāli tiek minēts, ka drīz beidzas īres līgums, neviens nešaubās, ka pie labvēlīgākas gaisotnes līgums tiktu pagarināts bez liekām problēmām.
Tokijas iedzīvotāju skumjas
Abas pandas, kuras tagad devušās prom, bija dzimušas tepat Tokijā, slavenajā “Ueno” zoodārzā 2021. gadā. Vietējie iedzīvotāji bija sekojuši līdzi katram viņu dzīves posmam – no maziem, nevarīgiem kamoliņiem līdz četrus gadus veciem lāčiem. Cilvēki atzīst, ka jūtas tā, it kā būtu pazaudējuši labus draugus, jo pandu augšana Tokijā bija liels notikums, ko fiksēja visi mediji.
Jāpiebilst, ka pirms tam uz Ķīnu devās arī dvīņu māte Šiņ Šiņ. Viņa Japānā nodzīvoja 13 gadus, taču viņas veselība pasliktinājās, un tika nolemts viņu vest uz dzimteni. Tokijas pašvaldība mēģināja darīt visu iespējamo, lai pandas paliktu ilgāk, tomēr gala vārds piederēja Pekinai.
Vai pandas vēl kādreiz atgriezīsies
Neskatoties uz pašreizējo drūmo situāciju, eksperti saglabā cerību stariņu. Profesors Masaki Ienaga no Tokijas Kristīgās sieviešu universitātes uzskata, ka šis nav galīgs punkts. Viņaprāt, pandu nosūtīšanas laiks ir rūpīgi izplānots politisks gājiens. Ja nākotnē attiecības starp kaimiņvalstīm uzlabosies, Ķīna varētu atkal “atvērt sirdi” un iznomāt jaunas pandas.
Zoodārziem pandas ir milzīgs magnēts. Tās piesaista tūkstošiem apmeklētāju un palīdz pelnīt naudu, kas nepieciešama citu dzīvnieku uzturēšanai. Tāpēc Japānai ir ekonomiski svarīgi, lai šie melnbaltie lāči kādu dienu atkal mājotu viņu voljēros. Šobrīd gan atliek tikai gaidīt un vērot, kā attīstīsies politiskās sarunas.
